Kad ķermenis runā caur balsi: par saspringumu dziedot
Sveiks, lasītāj! Prieks Tevi atkal satikt šeit, manā mazajā interneta stūrītī, kur runājam par balsi, dziedāšanu un visu, kas ar to saistīts. Šodien vēlos pieskarties tēmai, kuru sastopu gandrīz katru dienu savā darbā ar audzēkņiem. Tā ir balss un muskuļu saspringums. Tas klusais ceļabiedrs, kurš bieži vien piezogas nemanot un liek mums domāt, ka ar balsi kaut kas nav kārtībā, lai gan patiesībā ķermenis vienkārši cenšas pateikt, ka tam vajag mazliet vairāk rūpju.
Mēs dzīvojam laikā, kad steiga ir kļuvusi gandrīz par normu. Darbi, pienākumi, satraukumi, telefoni, termiņi un neskaitāmas domas, kas nepārtraukti griežas galvā. Un viss, ko mēs piedzīvojam, atspoguļojas arī ķermenī. Pleci paceļas augstāk, žoklis kļūst stingrāks, kakls saspringst, elpa kļūst seklāka. Bieži vien mēs to pat nepamanām. Taču balss gan pamana.
Balss ir cieši saistīta ar visu ķermeni. Tā nav tikai balss saites mūsu kaklā. Dziedot strādā elpa, diafragma, mugura, kakls, seja un pat mūsu emocionālais stāvoklis. Tāpēc nav pārsteigums, ka saspringts ķermenis rada saspringtu balsi. Reizēm cilvēki saka: "Šodien balss neklausa." Bet patiesībā bieži vien balss dara tieši to, ko dara viss pārējais ķermenis. Tā tur spriedzi.
Kas notiek, kad dziedam saspringumā? Balss var kļūt nogurusi daudz ātrāk. Augstās notis šķiet grūtāk sasniedzamas. Skaņa kļūst asa, smaga vai gluži pretēji vāja un nestabila. Rodas sajūta, ka jāspiež, lai balsi sadzirdētu.Un jo vairāk spiežam, jo lielāks kļūst saspringums. Tas ir kā mēģināt atraisīt mezglu, velkot to vēl ciešāk. Man ļoti patīk saviem audzēkņiem atgādināt, ka balss nav spēks. Balss ir brīvība. Skaistākais skanējums rodas nevis tad, kad cenšamies dziedāt stiprāk, bet gan tad, kad ļaujam skaņai plūst. Un tas sākas ar spēju atlaist lieko spriedzi.
Bieži vien pietiek ar pavisam vienkāršām lietām. Apzināti nolaist plecus. Dažas dziļas un mierīgas ieelpas. Pakustināt kaklu un žokli. Pasmaidīt. Jā, arī smaids reizēm dara brīnumus.Jo mūsu ķermenis un prāts ir daudz ciešāk saistīti, nekā ikdienā šķiet. Interesanti, ka saspringums ne vienmēr rodas no fiziska noguruma. To var radīt arī bailes kļūdīties, vēlme dziedāt perfekti vai salīdzināšanās ar citiem. Esmu redzējusi, kā balss kļūst brīvāka tieši tajā brīdī, kad cilvēks atļauj sev nebūt ideāls.
Kad pazūd spiediens un parādās prieks par pašu dziedāšanas procesu, pazūd arī daļa saspringuma.
Protams, mēs visi reizēm jūtamies saspringti. Tas ir pilnīgi normāli. Svarīgākais ir iemācīties to pamanīt. Jo balss ļoti reti melo. Ja tā šķiet smaga, nogurusi vai nepaklausīga, varbūt nav nepieciešams censties vairāk. Varbūt nepieciešams apstāties, ieklausīties un pajautāt sev, kā šodien jūtas mans ķermenis. Dziedāšana nav cīņa ar balsi. Tā ir sadarbība. Un jo draudzīgāk izturamies pret savu ķermeni, jo pateicīgāk balss mums atbild. Tāpēc nākamreiz, kad sajutīsi saspringumu, nesteidzies sevi kritizēt. Ieelpo. Atslābini plecus. Atlaid žokli. Un atceries, ka skaista balss sākas nevis ar piepūli, bet ar brīvību.
Paldies, ka biji ar mani arī šajā ierakstā. Ja Tev ir jautājumi par balss brīvību, saspringuma mazināšanu vai vēlies, lai uzrakstu par konkrētiem vingrinājumiem, droši raksti. Būšu priecīga Tevi uzklausīt.
/Linda